Raksti par mākslinieci




Gleznotājas Anitas Melderes izstāde Jubileja galerijā Bastejs

"Es nenomoku sevi ar domām par to, ka uzlikšu sev korseti, neelpošu un zili melna izturēšu koncepcijas," saka gleznotāja Anita Meldere tikpat pārliecinoši kā triepta krāsa viņas izstādes Jubileja temperamentīgajās gleznās. Māksliniece ir gandarīta, ka vienmēr varējusi gleznot, kā jūt, un nekad nav mākslīgi mainījusies tāpēc vien, ka tas būtu nepieciešams viņas paštēlam. Latviešu glezniecībā Anita Meldere tiek pieskaitīta retajiem gleznotājiem, kuri konsekventi un mērķtiecīgi izkopuši abstraktās glezniecības meistarību. Mākslas zinātnieks Jānis Borgs 2002.gadā viņas glezniecībā saskatījis "vāgnerisku pacilātību" un "Debisī impresionistisku liriku". Gleznotāja izvelk no izstādes Runā ar mani repdrodukciju komplekta darbu Mākoņu ceļš (2005): "To es vēroju no darbnīcas loga. Vienu mirkli tās attiecības ir šausmīgi mirdzošas — tie zilizaļie un rozā mākoņi, kad nevar saprast, kas ir priekšā un kas — aiz muguras, kad krāsas vibrē..." Skatītāji un mākslas zinātnieki katrā jaunā izstādē ar lielu vieglumu un uzstājību vienmēr meklē kaut ko jaunu — vai māksliniekam tiešām visu laiku nemitīgi jāmainās? "Nekas viņam nav jādara. Viņam ir jābūt tam, kas viņš ir," izsaucas gleznotāja, sēžot pie gleznas Jūras tuvums, no kuras acīs lec ļoti jau melderisks, "viņas pašas" sarkanais krāsas triepiens.

"Šobrīd mani atkal interesē reālismam tuvs izteiksmes veids. Ekspresija, sabiezinātas krāsas, līniju saišķi, šķīdinātāja un lakas akvareliskie šļaksti un plūdums izdzīvo manas dzīves pulsa ritmu un palīdz gūstīt satrauktās domas. (..) Ir atkal atdzimusi vēlme gleznot portretus," — tā Anita Meldere pieteica apjomīgo izstādi Runā ar mani, kas bija skatāma Jūrmalas pilsētas muzejā. Tieši šo izstādi viņa uzskata par centrālo, kur konceptuāli vienkopus redzams, par ko viņa domā. Daudz miniatūrākā izstāde Jubileja galerijā Bastejs iecerēta kā "atslodze, kurā var mierīgi vērtēt darbus, kas tapuši 15 gados". "Jubileja" nosaukumā šajā gadījumā nenozīmē gleznotājas dzīves jubileju. Šķirstot katalogu, Anita Meldere ieraudzījusi, ka viņas pirmā izstāde Pavasara pērkoni galerijā Bastejs sarīkota 1994.gadā, iezīmējot abstraktās glezniecības perioda sākumu. Tā kā viņas dabai tuva ironiska nots, secinājusi — sanāk jubileja! Līdzās senākiem darbiem izstādītas arī trīs gluži jaunas, 2009.gadā tapušas, gleznas: Jūras tuvums, Mirklis un Bjorkas motīvs. "Man patīk viņas dziedāšanas stils, balss. Patīk tas ziemeļu motīvs," saka Anita Meldere, kura pagājušogad apmeklējusi Bjorkas koncertu Rīgā.


Portreti izstādē Jubileja nav redzami, tāpēc izstādi Runā ar mani neredzējušiem vērts ieklausīties, kā Anita Meldere raksturo savas attiecības ar portreta žanru kaut vai teorētiski: "Es gleznoju cilvēkus, ar kuriem man ir saskarsme, kuriem ir jebkāda interese par mani. Es esmu gleznojusi savas skolnieces, uzgleznoju dēla draugus, savu mammu, divus māsas dēlus... Tie ir cilvēki, kas man šajā dzīvē ir doti. Tie cilvēki man ir svarīgi," — no mākslinieces, kuru dzīve skarbi pārbaudījusi ar smagu zaudējumu, nāk milzīga pietāte pret cilvēku. Intervijas laikā galerijā ienāk kāds pārītis — divi jaunieši — un ar interesi komentē gleznas. Gleznotāja uzmet viņiem maigas labvēlības pilnu skatu. Anita Meldere norāda uz atšķirību: "Kādreiz, kad gleznoju portretu, tas portrets bija tēls. Piemēram, sieviete ar vīnogu ķekaru — kā zināms seksualitātes simbols, pilnbrieds, sulīgums... Tagad es vairāk noeju maliņā un gleznoju vienkārši, ko tas cilvēks domā, vismaz cenšos. Es VIŅU gleznoju, nevis savu interpretāciju — man tas liekas pievilcīgi, simpātiski, jauki un man pašai interesanti." Vienlaikus gleznotāja atzīstas, ka viņai gluži pirmatnēji ataviski gribas iet dabā. Viņu ļoti gandarī arī tikko ar arhitektūras studentiem notikušais vasaras plenērs pilsētvidē — vienu dienu veltot pilsētas parkam, otru — Kalnciema un Slokas ielas koka arhitektūrai, bet trešo — zīmējot Olimpiskā sporta centra pusē. Viņai pašai gleznot plenērā nozīmē tikai uzsūkt atmosfēru un enerģiju. "Sarkanā, kvēlojošā sajūta nenāk no saulrieta," uzsver A.Meldere, kuras abstraktajā glezniecībā asociatīvi saskatāmi dabas motīvi. "Vispirms ir sajūta, tikai pēc tam nāk nosaukums — jā, to var nosaukt arī tā." Piemēram, Saules gulta.




No 30. jūnija galerijā „Bastejs” būs skatāma Anitas Melderes glezniecības darbu personālizstāde „JUBILEJA”.


1994. gadā māksliniece Anita Meldere galerijā "Bastejs" sarīko savu darbu personālizstādi "PAVASARA PĒRKONI", kas iezīmē abstraktās glezniecības perioda sākumu autores daiļradē.

Izstādē dominē Kalifornijā gūtie iespaidi.

Līdz šodienai galerijā notikušas vairākas mākslinieces personālizstādes:

"SKREJOŠĀ MAGONE", 1998.gadā, akvareļizstāde "MĀKOŅU SEKSS", 2000.gadā, portreta žanra retrospekcija "PORTRETI", 2001. gadā, personālizstāde "MĀKOŅU CEĻI", 2006. gadā.

Anita Meldere regulāri piedalījusies galerijas kopizstādēs un grupu izstādēs, kā arī konkursos.

Šogad aprit 15 gadi mākslinieces sadarbībai ar galeriju „Bastejs”, tālab izstādei dots nosaukums „JUBILEJA”.





http://izstade.ouje.lv/anitas-melderes-jubilejas-personalizstade-runa-ar-mani/

 

Anitas Melderes jubilejas personālizstāde „Runā ar mani”


”Mana mūža pagājusī desmitgade pārpārēm ir nesusi pārbaudījumus, kuru skaidrojumu esmu meklējusi un turpinu meklēt apkārtējās pasaules zīmēs, sarunās ar Dievu, dabas norišu līdzībās, dialogā ar savām gleznām.
Esmu sarunājusies ar jūru, klausījusies vēja šalku stāstus, mēģinājusi izprast klusuma valodu, stundām raudzījusies debesīs, vērojot mākoņu tēlus. Mākoņu vērošana transformējusi manas abstrakcijas ainavu žanram pietuvinātos gleznojumos.
Savās gleznās esmu centusies ielikt vēstījumu par dzīvības trauslumu un spēku, par mīlestības nozīmi, tās klātbūtni, cerības par pārlaicīgā iespējamību.
Esmu mainījusies un mainījusies ir mana māksla. Piecpadsmit gadus kaislīgi ļāvos abstraktās glezniecības valdzinājumam un esmu laimīga par piedzīvoto. Šobrīd mani atkal interesē reālismam tuvs izteiksmes veids. Ekspresija, sabiezinātas krāsas, līniju saišķi, šķīdinātāja un lakas akvareliskie šļaksti un plūdums izdzīvo manas dzīves pulsa ritmu un palīdz gūstīt satrauktās domas.
Ir atkal atdzimusi vēlme gleznot portretus. Cilvēks. Cilvēka seja, ķermeņa valoda, portretējamā attieksme pret notiekošo, tātad arī mani. Saruna. Skaudra sajūta neatstāt sevī nepateikto, dzirdēt patiesību, sajust līdzcilvēka plecu.
Es neuzdrošinos analizēt vai tas, ko daru ir labi, vai slikti... Svarīgi, ka dzīvoju, gleznoju, un šo vārdu jēga man vēl arvien ir viens veselums.”
Anita Meldere ir mākslas maģistre, docente. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Šobrīd ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja, kā arī krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā Dizaina nodaļā.
Kopš 1973. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, un sākot ar 1972. gadu piedalās daudzās nozīmīgās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs: Vācijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, ASV, Japānā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā u. c.
Līdz 1994. gadam Anita Meldere strādājusi portreta, klusās dabas un figurālajā žanrā, vēlāk pievērsusies abstraktajai glezniecībai. Māksliniece strādā eļļas, akvareļa un akrila tehnikās, kā arī litogrāfijā.
Sarīkojusi aptuveni 50 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, tostarp 1995. un 2002. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Rīgā, kā arī Vācijā, Kanādā, Beļģijā un Norvēģijā.
Anitas Melderes gleznas atrodas muzejos un mākslas krātuvēs Latvijā, Lietuvā. Gruzijā, Krievijā, Japānā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā u. c. Mākslinieces darbi reproducēti nozīmīgos albumos, grāmatās un periodiskos izdevumos, kas izdoti Latvijā un ārzemēs, kā arī izdoti vairāki viņas darbu katalogi.





2002. g. 19. jūnijā, 08:05
Valsts mākslas muzejā no šodienas līdz 28.jūlijam būs apskatāma Anitas Melderes gleznu izstāde "Mana abstrakcija".
 
LinkedIn
Citos portālos
Kā informēja muzeja galvenā speciāliste darbā ar presi un reklāmu Irēna Bužinska, Melderes personālizstādē tiks eksponēti jaunākie darbi akrila un akvareļa tehnikā, kuri tapuši pēdējā desmitgadē un demonstrē mākslinieces vēlmi izkopt abstraktās glezniecības valodu. Viņas darbiem raksturīga jutekliska izsmalcinātība un trauksmaina ekspresija, kas veido viņas mākslai raksturīgo atmosfēru. Māksliniece Anita Meldere dzimusi 1949.gadā Rīgā. Viņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, ir LMA docente un pasniedzēja LMA Dizaina nodaļā. Izstādēs piedalās kopš 1972.gada. Piedalījusies daudzās grupu un žūrētās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes. Iepriekšējā Melderes personālizstāde Valsts mākslas muzejā notika 1995.gadā. Izstādi "Mana abstrakcija" papildinās katalogs, kurš veltīts mākslinieces Melderes bezpriekšmetiskās daiļrades periodam. Izstādes atklāšana notiks šodien plkst.17.




Anitai Melderei divas izstādes (1)
Komentāri: (1) 11.jūnijs 2009
22:14
Gleznotājas Anitas Melderes jubilejas personālizstāde „Runā ar mani” bija apskatāma Jūrmalas pilsētas muzejā Majoros. 30. jūnijā Rīgā, galerijā „Bastejs”, tiks atklāta viņas izstāde „Jubileja”.


Krāsainību, dzidrus toņus, optimismu, dzīvesprieku un emocijas izstaro Anitas Melderes  darbi – ne velti mākslas pazinēji viņu uzskata par vienu no atraisītākajām un spožākajām koloristēm. Meldere savās gleznās centusies ielikt vēstījumu par dzīvības trauslumu un spēku, par mīlestības nozīmi un cerības par pārlaicīgā iespējamību.
Daudziem atmiņā palikušas Melderes abstraktās gleznas – no 1994. gada viņa ļāvusies abstraktās glezniecības valdzinājumam. Interesanti, ka arī skatītājos šķietami haotiskais krāsu jūklis spēj savērpt dažādu emociju virpuļus.  Pēc 15 gadus ilgušā abstraktās glezniecības perioda māksliniece pēdējos gados atgriezusies reālismam tuvākos izteiksmes veidos.
Anita Meldere dzimusi 1949. gadā. Mācījusies J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā,  absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Šobrīd ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja, kā arī krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļā.
Kopš 1973.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Sākot ar 1972.gadu, piedalās daudzās nozīmīgās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Līdz 1994.gadam Anita Meldere strādājusi portreta, klusās dabas un figurālajā žanrā, vēlāk pievērsusies abstraktajai glezniecībai. Māksliniece strādā eļļas, akvareļa un akrila tehnikās, kā arī litogrāfijā.
Sarīkojusi aptuveni 50 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, tostarp 1995. un 2002.gadā Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā Rīgā, kā arī Vācijā, Kanādā, Beļģijā un Norvēģijā. Anitas Melderes gleznas atrodas muzejos un mākslas krātuvēs Latvijā, Lietuvā. Gruzijā, Krievijā, Japānā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā.  

Anda Leiškalne/





Ainavas motīvs
Guna Millersone, māksliniece
Anitas Melderes gleznu izstāde Talsu novada muzejā no 2009. gada 2. septembra līdz 4. oktobrim.
Šis gads ir Anitas Melderes gads. Atkal jubileja un atkal pienāk laiks atskatīties, sakārtoties un mobilizēties, cerēt uz skatītāju interesi, aicināt uz sarunu (ne velti gleznotājas šī gada izstādei Jūrmalas muzejā bija nosaukums „Runā ar mani") un, protams, katra izstāde vispirms ir mākslinieka stāsts par sevi pašu. Šķiet, uz Anitas Melderes izstādēm skatītāji, arī provincē, grib iet un iet ar prieku, nebaidoties, ka tur viņus, iespējams, sagaidīs tīrā abstrakcija.

 

Un viens no šī „bezbailīguma" iemesliem, un to jūt katrā Melderes izstādē, tas ir talants, turklāt tas īstais. Īsta gleznotāja talants, kuram daba devusi īstas krāsu garšotājas izjūtu, otrkārt - skatītājs A. Melderes izstādēs, iespējams, jūt un sāk ticēt, ka tomēr pastāv absolūti brīva, ne ar ko nesaistīta plastiska jūtu izpausmes forma..., ka viņu priekšā ir tāds cilvēks, kuram tas apskaužami labi padodas - tieši un nepastarpināti, bez prāta un rēķināšanas, bez datoriem un kompilācijas. Es pati visu varu! Man patīk gleznot!

Talsu novada muzeja izstādei ir dots nosaukums „Ainavas motīvs" un labi savirknētie darbi muzeja trīs zālēs ieved skatītāju gleznotājas izjūtās, atmiņās un piedzīvojumos dabā un ne tikai tur. Pirmajā, lielajā zālē 2008. gadā tapušie lielizmēra „Zibens ligzda" un „Mākoņiem pāri" ar tumšo, daudzviet gandrīz melno krāsu gleznotajiem skrejošu mākoņu grupējumiem ievelk mūs dinamiskā dabas norišu maiņā un tās mūžīgajā un daudzreiz draudīgajā kustībā, kas var skatītāju satraukt un sabiedēt.

Bet tad turpat līdzsvaram mirdz „Dzimšanas dienas mistērija" (2006) ar gaisīgajiem „lašu krāsas" baloniem tirkīzzilajās debesīs, arī saulainā „Pēcpusdiena" (2008) ar garām, krītošām ēnām spilgti zaļā pļavā; skatītājs atpazīst šo skaisto atvasaras izjūtu, atmaigst.

Nākošā zāle - tā ir zilā. „Zilais horizonts" (2002) ir tik skaisti zils, šķiet, līdz pilnīgi terapeitiskam efektam, ar vēlēšanos tajā ienirt un noslīkt. Bet turpat ir arī vēl cits zilais, kurš uzplaiksnī kā „cerība-varbūt" trīs gleznās ar ne pavisam ainavisku nosaukumu „Sadursme" (2001-2002). Tie ir ar dramatismu un nervozu ekspresiju uzlikti krāsu un līniju samudžinājumi - problēmu sabiezinājumi mijas ar atslābumiem, un pāri visam attiecību šļaksti... Optimistiskā zemes, debesu un ūdeņu „Mistērija" (2008) telpā visu sakārto, noliek vietā, zilais ir īstajās proporcijās.

Trešajā zālē daudz krāsās patumšu darbu („Bargs laiks" I, II, 2007; „Vienatnē ar jūru", 2007) un citi, un tad atkal starp tiem uzdzirkstī krāšņs, absolūti silti sarkans „Mirklis" (2009) un vēl pirmajā brīdī, šķiet, īsti nenobeigts, izplūdis saulriets pār jūru, bet visu vietā noliek izcili trāpīgs bildes nosaukums - „Saules gulta" (2005).

Arī nosaukumus Anita Meldere māk pielikt klāt īstos...